Pasaules lielākās reliģijas

Reliģija uz pasaules ir pastāvējusi jau ļoti sen – ikvienā laika posmā ir bijis kas tāds, kam cilvēki tic, kādam augstākam spēkam. Laika gaitā reliģijas ir mainījušās – dažas pazudušas, dažas attīstījušās, kā arī parādījušās daudz jaunu reliģiju. Mūsdienās reliģiju dažādība ir ļoti liela, taču ir pāris reliģijas, kuras tomēr pastāv jau gana ilgi, kā arī ir sapulcējušies pietiekami daudz sekotāji un šo reliģiju praktizētāji. Precīzu katras reliģijas sekotāju skaitu gan ir grūti noteikt, jo šīm lielajām reliģijām ir arī dažādi atšķirīgi novirzieni, kurus nevar tā īsti pieskaitīt galvenajām reliģijām, jo to uzskati tomēr ir pietiekami atšķirīgi. Kā arī, protams, ne visi cilvēki ļoti atklāti izrāda to, kurai reliģijai tie var tikt pieskaitīti, jo ne visi vienmēr ievēro visas tradīcijas, rituālus un svētkus, kas saistīti ar konkrēto reliģiju. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šo kopējo skaitu ir tik grūti noteikt. Daži uzskata, ka ir jāskaita tikai tie cilvēki, kuri ļoti aktīvi arī šo reliģiju praktizē un piekopj, taču citi uzskata, ka ir jāpieskaita pilnīgi visi. Taču jebkurā gadījumā saskaitīt pilnīgi visus reliģijas pārstāvjus nav īsti iespējams, taču izteikt minējumus var vienmēr. Par pašu lielāko un populārāko reliģiju tiek uzskatīta kristietība. Pēc aptuveniem aprēķiniem ir noteikts, ka pie šīs reliģijas pieder aptuveni 30% visu pasaules iedzīvotāju. Kristietībai ir vairāki novirzieni, piemēram, katolicisms, protestantisms un pareizticība. Šie novirzieni savā starpā atšķiras ar to, ka tie seko dažādām Kristus mācībām, taču tām visām ir kopējs galvenais tēls – Jēzus Kristus. Islāms ir otra lielākā reliģija pasaulē. Šai ticībai pieder ap 20% planētas iedzīvotāju. Protams, arī islāmam ir vairāki atšķirīgi novirzieni, līdzīgi kā kristietībai. Islāms balstās uz Muhameda mācību jeb Korānu. Islāma galvenais tēls ir Allāhs. Savukārt trešā lielākā reliģija ir hinduisms. Šai ticībai seko aptuveni 13% cilvēku. Šī ir ļoti sena reliģija – viena no senākajām. Attiecīgi laika gaitā ir izveidojušās vairākas ticību sistēmas, kurām ir vairākas atšķirības. Pašlaik hinduisms iedalās 4 galvenajos novirzienos – šaivisms, vaišnavisms, šaktisms un smārtisms. Šajā reliģijā cilvēki tic Dievam, taču dažos novirzienos tik vairāk nekā vienam Dievam. Budisms ir nākamā lielākā reliģija, uzreiz aiz hinduisma. Šo reliģiju pārstāv 6% iedzīvotāju. Līdzīgi kā hinduisms, arī budisms ir viena no senākajām reliģijām. Budisma pamatā ir Budas mācība, kurā galvenais ir tas, ka ir jātiecas uz garīgo atbrīvošanos un sevis pilnveidošanu. Lai arī budisms ir balstīts vairāk uz dzīves pieredzi, arī šajā reliģijā ir svētie raksti – Pali kanons. Kā jau visām lielajām reliģijām, arī budismam laika gaitā ir izveidojušies vairāki apakš novirzieni. Budisma mācībā patiesībā nav nekas minēts par ko tādu kā Dieva esamība vai neesamība – ar to arī šī reliģija atšķiras no daudzām citām. Savukārt sikhisms ir piektā populārākā reliģija, arī neskatoties uz to, ka tai it ap 0,4% sekotāju. Tas liekas maz, taču tas ir aptuveni 25 miljoni cilvēku – nav nemaz tik maz. Šī reliģija ir salīdzinoši jauna, kas pieņem un piekrīt arī pārējām reliģijām. Sikhisms būtībā ir vienkārša reliģija, kam nevajag neko daudz.  Tūlīt aiz šīm piecām lielākajām reliģijām seko vairākas citas, kurām ir gana daudz sekotāju, piemēram, jūdaisms, bahāisms un konfūcisms.