Kristietība

Kristietība ir viena no pasaules populārākajām reliģijām. Šai reliģijai pieder aptuveni 30% pasaules iedzīvotāju. Kristietībā augstākais spēks ir Jēzus Kristus. Šī reliģija ir balstīta uz Jēzus Kristus mācību – Bībeles jauno derību. Kristietība ir cēlusies no citas reliģijas – jūdaisma. Tā savukārt ir ebreju reliģija, un šīs reliģijas piekritēji sevi uzskatīja par Dieva izvēlētiem cilvēkiem.  Pašā sākumā vienīgā jūdaisma un kristietības atšķirība bija tā, ka kristieši koncentrējās tieši uz Jēzus mācību, taču jūdaisti uzskatīja, ka viņu Mesija (tas pats Jēzus Kristus) vēl nav atnācis. Taču vēlāk šīs abas reliģijas tika nošķirtas pavisam – tagad tām ir daudz vairāk atšķirību, nekā tas bija sākumā. Lai panāktu šo atšķirību, tika sarakstīta Jaunā Bībeles derība – tie ir kristiešu svētie raksti. Pēc šīs reliģijas izveidošanās tika izveidota kristīgā baznīca ar trīs pakāpju struktūru. Roma kļuva par šīs baznīcas centru, un to vēlāk izplatīja visā Eiropā ar Krusta karu palīdzību. Šī reliģija tika ieviesta ar diezgan vardarbīgām metodēm, kuru rezultātā daudzi pievērsās vai arī daudziem nācās pievērsties šai ticībai. Tas ir viens no iemesliem kāpēc šī reliģija ir tik plaši izplatīta. Pašos kristietības pirmsākumos pastāvēja vienīgi Romas katoļticība, taču ar laiku arī kristietībai parādījās vairākas konfesijas un novirzieni. Šobrīd ir aptuveni 30 000 dažādu reliģisko novirzienu, kuri ir kaut kādā mērā saistīti ar kristietību vai no tās cēlušies. Visas šīs reliģijas vieno ticība Jēzum Kristum, taču šo reliģiju praktizēšana un būtība var būt ļoti atšķirīga. Kristietības lielākie novirzieni ir pareizticība, katolicisms un protestantisms. Taču Romas katoļi ir tie, kuri uzskata, ka tieši viņi ir vienīgie īstie šīs reliģijas pārstāvji, jo viņi ir saglabājuši šīs reliģijas sākotnējo ideoloģiju, un viss ir tieši tāpat, kā pašos pirmsākumos. Pareizticība izveidojās laika posmā no 2. – 8. gadsimtam. Romas katoļu baznīcā notika šķelšanās 16.gs. To sauc arī par reformāciju. Tajā laikā pareizticība atdalījās no Romas katoļu baznīcas, un radās jauna reliģija, kurai bija (un joprojām ir) ļoti daudz piekritēju un sekotāju. Līdzīgā veidā radās arī citi novirzieni un konfesijas. Reformācijas rezultātā kristietība kļuva daudz pieejamāka arī zemniekiem un vienkāršiem cilvēkiem, tāpēc šiem jaunajiem novirzieniem arī radās tik daudz sekotāju. Daži no populārākajiem protestantisma virzieniem ir anglikānisms, luterisms, kalvinisms, reformisms un citi. Vēl pēc tam arī šiem novirzieniem izveidojās daudzi apakšnovirzieni. Principā no vienas reliģijas ir izveidojušies daudz dažādu reliģijas paveidu. Tāpēc arī mūsdienās runāt par kristietību kā vienu veselumu ir diezgan grūti. Tā kā kristietība sašķēlās un radīja tik daudz novirzienu, tad to izdarīt ir diezgan neiespējami. Ir jāņem vērā arī tas, ka visiem šiem novirzieniem ir dažādi uzskati, vērtības, rituāli, kā arī noteikumi un uzvedības normas. Lai arī cēlušās no kaut kā viena, tās tomēr ir atšķirīgas. To varētu salīdzināt ar ģimeni, kad piedzimst bērni, pēc tam mazbērni utt. Beigās jau katrs tomēr izveido pats savu dzīvi un tā ne vienmēr ir līdzīga, arī neskatoties uz vienu izcelsmi. Tieši tāpat ir arī ar visiem kristietības novirzieniem. Tiem ir atšķirīgi tikumības kodeksi, dievnami, praktizēšanas veidi un daudzas citas lietas. Protams, kādam jau ir arī kas kopīgs, taču ar kaut ko jau katrs novirziens nedaudz atšķiras. Vienīgais kopīgais, kas paliek pilnīgi visiem šiem kristietības atzariem ir ticība Jēzum, teoloģijas pamatiem un Bībeles Jaunajai derībai.