Islāms

Islāms ir viena no lielākajām un populārākajām reliģijām pasaulē. Tā ieņem otro vietu, uzreiz aiz kristietības. Islāmam ir aptuveni 1,3 miljardi piekritēju un sekotāju. Islāms ir monoteiska reliģija, kuras centrālais pielūgsmes objekts ir Allāhs. Šajā reliģijā netiek noliegts Jēzus Kristus – tas tiek uzskatīts kā viens no praviešiem, bet ne kā centrālais tēls. Ir divu veidu islāma veidi – vispārīgais un konkrētais islāms. Vispārīgais islāms seko visu praviešu mācībām, bet konkrētais islāms seko tikai Muhameda (pēdējā pravieša) mācībai. Konkrētais islāms ir populārāks par vispārīgo – tam ir vairāk sekotāju. Islāma svētie raksti ir Korāns. Islāms izplatījās diezgan plaši dažādu karagājienu dēļ – līdzīgi kā kristietība. Kristīgā baznīca uzskata, ka islāms ir izplatījies vardarbīgi un cilvēkiem uzspiests, taču mūsdienās šāds fakts tiek noliegts. Patiesībā jau arī kristietība izplatījās vardarbīgā veidā, tāpēc tas nebūtu nekas neparasts. Agrākos laikos tieši tādas metodes izmantoja, lai pievērstu vairāk sekotāju savai reliģijai. Vēlāk islāms ir sadalījies vēl divās daļās – sunnīti un šiīti. Starp šīm divām grupām ir diezgan krasas atšķirības. Šiīti domā, ka nākamajam valdniekam uzreiz pēc Muhameda bija jābūt Alī, kurš bija Muhameda radinieks. Taču sunnītiem šāds uzskats šķiet aizvainojošs, tāpēc arī abu starpā valda diezgan lielas nesaskaņas. Vēl starp viņiem ir citas atšķirības (ne tikai uzskats par to, kuram jābūt nākamajam valdniekam aiz Muhameda), piemēram, svēto rakstu interpretācija un islāma izplatība. Islāmam ir divi galvenie koncepti – monoteisms (ticība vienam Dievam) un pilnīga pakļaušanās šim vienīgajam Dievam. Pati sākotnējā mācība visus šīs reliģijas sekotājus vērtēja vienlīdzīgi, nešķirojot pēc dzimuma, tautas vai kā cita (kā tas bieži vien ir citās lielajās reliģijās). Principā tajā laikā, kad dzīvoja pravietis Muhameds tika nosodītas tādas lietas kā atriebība, varaskāre, diskriminācija utml. Šīs reliģijas piekritēju galvenie uzdevumi un pienākumi ir izteikti piecos pīlāros. Laika gaitā, protams, daudz kas ir izmainījies, kā arī no islāma ir cēlušies vairāki novirzieni (gluži kā ikvienai lielajai reliģijai). Mūsdienās pats islāms un tā svētie raksti tiek interpretēti dažādos veidos. Tieši tas ir iemesls kāpēc dažos islāma novirzienos ir pieņemama vardarbība vai par neticīgo nogalināšana. Šāda tipa islāma sekotāji tiek saukti par radikālajiem islāmistiem. Tieši šo sekotāju dēļ par islāmu ir radies maldīgs priekšstats. Daudzi uzskata, ka tie, kuru reliģija ir islāms ir slikti cilvēki, kuri dara ļaunas lietas ticības vārdā, taču patiesībā ar tādām lietām nodarbojas tikai radikāli noskaņotie islāmisti, kuri ir tikai maza daļa no visiem islāma sekotājiem. Radikālie islāmisti visu balsta uz sesto pīlāru, kurš it kā liek nogalināt neticīgos Allāha vārdā. Patiesībā šis sestais pīlārs nemaz nav oficiāli spēkā, jo islāmā pastāv tikai 5 pīlāri, kuros ir izteikti visi galvenie reliģiskie noteikumi un nosacījumi. Tas arī ir tas, ar ko šie radikālie islāmisti atšķiras no pārējiem – oficiāli pats islāms to visu neatbalsta. Mūsdienās islāms tiek plaši un bieži kritizēts, jo daudziem viss, kas saistās ar musulmaņiem vai islāmu uzreiz šķiet vardarbīgs un nepareizs. Patiesībā pats islāms ir ļoti mierīga reliģija, kura nediskriminē cilvēkus, kā arī neatbalsta tādu lietu kā vardarbība. Bet nu šobrīd tā situācija ir tāda, kāda nu ir – priekšstatus un stereotipus izmainīt ir diezgan grūti. Cerams, ka pēc kāda laika šī situācija mainīsies, un cilvēki tomēr sapratīs atšķirību starp šīm divām lietām.