Hinduisms

Viena no senākajām reliģijām ir hinduisms. Šī reliģija ir diezgan atšķirīga no Eiropā izplatītajām rakstu reliģijām. Hinduisms, tāpat kā budisms, ir radies Indijā. Tas parādījās pirms aptuveni 2000 gadu pirms mūsu ēras. Kā jau ar reliģijām notiek, arī hinduismam laika gaitā ir izveidojušās vairāki novirzieni un dažādas ticību sistēmas. Galvenā hinduisma mācība ir Rigvēda. Tiek uzskatīts, ka Rigvēda iespējams ir senākie reliģiskie raksti pasaulē. Tās precīzs vecums gan nav zināms, taču iespējams tie parādījās ap 1500 gadu pirms mūsu ēras. Hinduismu pārsvarā praktizē Indijā un citās Austrumu zemēs, taču gan tas, gan tā paveidi ir izplatīti nu jau visā pasaulē. Vēdas ir hinduisma svētie raksti, kuros ir apkopoti dažādi dziedājumi, filozofiski raksti, sakāmvārdi, rituāli, buramvārdi un daudz kas cits. Pašos pirmsākumos šie svētie raksti eksistēja tikai mutvārdu formā, taču mūsu ēras sākumā to visu pierakstīja. Vēl viena hinduismam nozīmīga lieta ir Jadžurvēda – vēl vieni svētie raksti. Tajos tiek stāstīts par dažādiem rituāliem un pat upurēšanas ceremonijām. No Rigvēdas ir radušies vēl vairāki svētie raksti, piemēram, Samavēda, Atarvēda un citas. Vēdas nav vienīgie svētie raksti, kas ir svarīgi hinduistiem, vēl svarīga ir arī cita veida garīgā literatūra – Sutras un Brahmas. Kā jau var noprast, hinduisms ir gana sarežģīta reliģija. Iespējams nevienai citai reliģijai nav tik daudz dažādu svēto rakstu un mācību. Turklāt, nedrīkst aizmirst, ka pastāv arī dažādi hinduisma virzieni, kuri savā starpā atšķiras, tāpēc tos visus līdz galam izprast varētu būt diezgan grūti. Hinduisms ir viena no politeiskajām reliģijām – tā tic vairāk nekā 300 miljoniem dievu. Taču jau atkal – tas viss nav tik vienkārši. Ne visi hinduisma novirzieni tic vieniem un tiem pašiem Dieviem. Mūsdienās pastāv četri galvenie un svarīgākie hinduisma virzieni – vaišnavisms, šaktisms, smārtisms un šaivisms. Ticība dažādiem Dieviem, kā arī priekšstati par šo Dievu ārējo izskatu ir galvenās un būtiskākās atšķirības starp šiem virzieniem. Dažos hinduisma virzienos netic vairākiem Dieviem, bet gan vienam, kā arī citos virzienos ticība Dievam vispār nepastāv. Lielākā daļa hinduisma virzienu tic galvenajam Dievam, kas ir Brahma. Ņemot vērā lielo hinduisma daudzveidību, bieži vien ir pat grūti noteikt vai reliģija ir kāds hinduisma paveids, vai tomēr nav. Taču Vēdas ir svētie raksti visiem hinduisma veidiem. Hinduismam arī ir uzradušās diezgan daudz sektas, it īpaši mūsdienās. Tas pat var būt ļoti attālas no hinduisma kā tāda. Turklāt, sektas nav oficiāli atzītas reliģijas un to praktizēšana nav vēlama. Ir pat tādas hinduisma sektas, kuras ir gan vardarbīgas, gan arī saistītas ar terorismu. Tas ir pavisam pretēji tam, ko hinduisms māca. Taču patiesajiem hinduisma paveidiem ir kopīga tiekšanās pēc apgaismības, atbrīvošanās no pārdzimšanas cikla. Hinduisms, līdzīgi kā budisms, ir mierīga reliģija, kas nav vardarbīga, un tā ciena citus. Interesanti ir tas, ka daudzi hinduisma piekritēji ir ļoti pārliecināti veģetārieši – arī tas ir veids, kā šie cilvēki izrāda cieņu pret citām dzīvām būtnēm. Tā arī hinduisma svētajos rakstos ir teikts – viss ir jāciena un jāgodā, jo uz zemes pilnīgi viss ir daļa no augstāka spēka. Patiesībā hinduisms kaut kādā mērā ir līdzīgs budismam, vienīgi tas šķiet daudz sarežģītāks. Lai to pilnībā saprastu, tajā ir ļoti jāiedziļinās.