Budisms

Budisms ir viena no lielākajām pasaules reliģijām. Lielākoties tā ir sastopama Austrumos, taču mūsdienās tā ir izplatījusies pa visu pasauli. Budisms no citām reliģijām atšķiras ar to, ka tā ir ne tikai reliģija tās parastajā izpratnē, bet tā ir arī filozofija un dzīvesveids. Budisms ir kas vairāk par tādu reliģiju vienkāršā izpratnē. Šī reliģija balstās uz Budas mācību – pēc šīs pašas mācības ir radušās arī citas (gambe lisce) reliģijas, taču budisms ir senākā no tām. Tas radās Indijā jau 5. gadsimtā pirms mūsu ēras. Šis te galvenais budistu simbols – Buda – tulkojumā nozīmē apskaidrotais. Šīs reliģijas galvenais mērķis ir tiekties pēc pilnīgas un galīgas apskaidrības. Budam radās vairāki sekotāji un mācekļi, un pēc Budas nāves visi šie mācekļi sanāca kopā un apkopoja visas šīs mācības. Budas mācību pamatā ir personīgais pārdzīvojums, šīm mācībām nav tāda dogmatiska rakstura, kāds tas ir sastopams citās reliģijās un to svētajos rakstos. Vēlāk Budu arī iecēla svēto kārtā. Sākumā viņa mācības tik apkopotas mutiski, bet tās pierakstīja tikai mūsu ēras sākumā. Šo mācību kopu sauc par Pali kanonu jeb Trīs groziem. Šāds nosaukums tāpēc, ka tas sastāv no trim daļām, un katru šo daļu dēvē par grozu. Pirmais grozs ir disciplīnas grozs. Tajā pamatā tiek aprakstīti mūķeņu un mūku sadzīves noteikumi. Otrais grozs ir mācību grozs. Tajā ir apkopotas pilnīgi visas Budas mācības. Savukārt trešais ir augstāko mācību grozs. Šajā grozā ir aprakstīta Budas mācības filozofija. Budas mācības pamatā ir Četras cildenās patiesības – dzīve ir ciešanas, ciešanām ir cēlonis, no ciešanām var atbrīvoties un ir ceļš kā izbeigt ciešanas. Ja ir izdevies atbrīvoties no ciešanām, tad tiek sasniegts pats augstākais mērķis – nirvāna. Lai sasniegtu nirvānu ir jāievēro Cēlo astoņu posmu ceļš – pareizs skatījums, patiesa izpratne un pareizs nodoms, patiesa runa, pareiza uzvedība un darbība, pareizs dzīvesveids, piepūle, meditācija, koncentrācija un apcere. Principā, ja ievēro šīs astoņas lietas, tad ir iespējams atbrīvoties no ciešanām un sasniegt nirvānu. Tas nemaz nav tik viegli izdarāms kā sākumā varētu šķist. Mūsdienās budismam jau ir parādījušies ļoti daudz novirzieni (kā jau visām lielajām reliģijām). Patiesībā budisma šķelšanās sākās jau tajā laikā, kad Buda vēl dzīvoja. Budas mācekļi diezgan dažādi interpretēja Budas mācības, tāpēc arī radās vairāki budisma virzieni. Galvenie lielākie budisma virzieni ir vadžrajana, hinajāna un mahājāna. Katru šo virzienu māca dažādās budisma skolās, jo tās ir atšķirīgas arī neskatoties uz to, ka tās cēlušās no vienas galvenās reliģijas. Būtībā vienīgais kopīgais, kas vieno visus budisma virzienus ir Četras cildenās patiesības. Protams, arī budismā ir sava morāle, kā jau visās reliģijās, turklāt tā ir visai līdzīga citu reliģiju morālei un galvenajam uzskatam. Galvenais ir nedarīt citiem to, kas varētu sagādāt otram ciešanas facile pulizia. Budisms cilvēkiem, tā vienkārši sakot, māca sakārtot savu dzīvi tāpēc, ka tad katrs jutīsies labāk ne tikai attiecībā pret sevi, bet gan pret visu apkārtējo pasauli. Praktizējot budismu, ir jānododas sevis meklējumos un bieži vien jāmeditē. Patiesībā budisms ir viena no mierīgākajām un nekaitīgākajām reliģijām pasaulē. Nesaskaņas ar kādu jau būs vienmēr, taču budisms nevienam nesaistās ar vardarbību, karu vai savas reliģijas un pārliecības uzspiešanu citiem.